Korporatīvā kultūra - vērtību un praktisko darbību sintēze
Korporatīvā kultūra nav tikai formālu un neformālu noteikumu sistēma, kas valda kompānijā. Pārdomāti pasākumi tās izveidošanā palīdz organizācijai paaugstināt savu konkurētspēju tirgū.
Organizācijas kultūra ir darba kolektīva vērtību, pārliecību, normu un tradīciju sistēma, kas nosaka iekšējo komunikāciju un organizācijas stereotipus attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar organizāciju. Organizācijas kultūra izsaka kolektīva profesionālo sagatavotību un sociālo integrētību kopējo mērķu sasniegšanas procesā.
Pēc Stefana Robbinsa uzskatiem, organizācijas kultūra ir vērtību, zināšanu un praktisko darbību sintēze. Viņš par galvenajiem organizācijas raksturojumiem uzskata:
» individuālo autonomiju – darbinieku atbildības līmenis, viņu patstāvīgums un iniciatīvas iespējas;
» darbības strukturēšanu – darba procesa reglamentēšanas līmenis;
» atbalstu – cik lielā mērā dažādu līmeņu vadītāji atbalsta savu darbinieku centienus un kādas ir viņu savstarpējās attiecības;
» identifikāciju – cik lielā mērā darbinieki identificē sevi ar konkrēto organizāciju, kā ir iesaistīti un motivēti mērķu sasniegšanā;
» atalgošana – kādā mērā darbinieku rezultāti tiek apbalvoti un stimulēti;
» konfliktus - cik bieži organizācijā pastāv konflikti starp darbiniekiem, ar vadītājiem, kāda ir attieksme pret savādākiem viedokļiem un pārliecībām;
» riska pakāpi – kādā veidā darbinieki tiek stimulēti būt inovatīviem, uzstājīgiem.
Parasti lielajās organizācijās pastāv galvenā jeb dominējošā kultūra un vairākas subkultūras. Dominējošā kultūra ir vērtības, kuras atbalsta lielākā daļa organizācijas darbinieku. Kad tiek runāts par organizācijas kultūru, domā tieši par dominējošo kultūru. Savukārt subkultūras rodas dažādu struktūrvienību un filiāļu ietvaros. Lielajās kompānijās dominējošās kultūras un subkultūru mijiedarbība var radīt problēmas, tāpēc tām jāpievērš īpaša uzmanība.
Pastāv dalījums "augstā" un "zemā" kultūra. "Augstās" un "zemās" kultūras jēdzieni analizē tās vērtības, kuras ir kultūras pamatā. Vērtības var būt progresīvas, efektīvas un balstītas uz jaunākajām atziņām un tehnoloģijām, taču var būt arī novecojušās, rutīnas, ražošanas efektivitāti bremzējošās.
Kompāniju ar augstu kultūru raksturo:
» dinamiskums, spilgti izteikta vēlēšanās rīkoties, ātra reaģēšana un apkar tējās vides izmaiņām;
» centieni būt pēc iespējas tuvāk patērētājiem, maksimāla ideju izmantošanu par produkcijas un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu;
» lielākas brīvības piešķiršana personālam uzdevumu veikšanā un svarīgu lēmumu pieņemšanā;
» veiksmīgas un radošas sadarbības vides radīšana;
» tāda vadības stila izmantošana, kas pamatojas nevis uz stingru kontroli, bet uz funkciju deleģēšanu un paškontroli;
» darba dzīves kvalitātes paaugstināšana, kas tiek panākta ar investēšanu cilvēkresursos;
» apmācību un profesionālās kvalifikācijas celšanas kults;
» vienkārša vadības sistēma un neliels vadošā personāla īpatsvars.
Vēl vienu dalījumu piedāvā viens no organizācijas kultūras teorijas spilgtākajiem autoriem – Edgars Šains. Viņš izšķir četrus valdošos organizāciju kultūru veidus:
» Varas kultūra – vadības prasmes ir vērtība, uzņēmība un noteiktība ir vēlamās uzvedības normas. Pārmaiņu ieviešanā vadītāji uzņemas iniciatīvu un atbildību, darbinieki ir sekotāju lomā. Šādās organizācijās par vadošajiem tiek uzskatīti tie darbinieki, kas ir vadībai pietuvināti un ir viņu favorīti, ierindas darbinieki, kas nav izpelnījušies vadītāju uzticību, tikai jāpilda savi pienākumi;
» Lomas kultūra – varu un ietekmi dala līderis un dažādas birokrātiskās izpausmes formas. Darba vide ir stabila, procedūras visiem labi zināmas un reti mainās. Šādām organizācijām raksturīga ļoti mierīga, pat miegaina darba atmosfēra.
» Sasniegumu kultūra – galvenā vērtība ir iedvesma un panākumi. Tiek atzīti tikai sasniegumiem bagāti darbinieki, valda augsts sacensību gars, var būt vājš komandas darbs. Darba vide ir "stresaina", vadītāju prasības darba izpildes standartiem un procedūrām ir mainīgas, cilvēki kopumā jūtas nomākti.
» Atbalsta kultūra – galvenās vērtības ir solidaritāte un sociālais atbalsts, dominē komandu darbs, darbinieki uzticas viens otram un arī vadībai, savstarpēji paskaidro darba uzdevumus un atbalsta cits citu rezultātu sasniegšanā.
Organizācijas kultūra veidojas divu iemeslu dēļ. Pirmais ir kvalitātes uzlabošana un elastības palielināšana, savukārt otrais apziņa, ka galvenais organizācijas virzītājspēks ir personāls. Tāpēc tieši personālam tiek mācītas vērtības, kuras jāsludina ne tikai organizācijas iekšienē. Organizācijas vērtības parasti ir:
» ticība organizācijas pārākumam;
» pārliecība, ka katra sīkuma pareiza izpilde palīdz sasniegt lielāku mērķi;
» ticība cilvēka kā personības nozīmīgumam;
» uzticība augstākajai kvalitātei;
» pārliecība, ka visi darbinieki ir novatori, tikai jārada attiecīga vide viņu ideju īstenošanai;
» darbinieku neformālu attiecību svarīguma atzīšana.
Sasniegt labus rezultātus var tieši tās organizācijas vai kompānijas, kuru vadītāji spēj pārliecināt darbiniekus par organizācijas jeb korporatīvajām vērtībām.
