Profesionālā izdegšana – mīts vai patiesība?
Profesionālā izdegšana visbiežāk rodas darbiniekiem, kas savā ikdienā strādā ar cilvēkiem. Jēdziens "izdegšana" pirmo reizi minēts pagājušā gadsimta 70.to gadu sākumā.
Asociētā profesore sociālajā psiholoģijā Anita Lasmane CV Market pastāstīja, ka vide iedarbojas uz cilvēku un cilvēks iedarbojas uz vidi, izrādot emocionālu attieksmi.
Ātrāk izdeg tie, kas ir neapmierināti ar savas karjeras attīstību. Ja nav iespējams veidot vertikālu karjeras attīstību, tad viena no iespējām, kā mazināt neapmierinātību, ir veidot horizontālo karjeru – strādājot savā amatā, iegūt jaunas iemaņas un pieredzi.
Bieži profesionālo izdegšanu izraisa rutīna vai tieši pretēji - spēcīgas emocijas, kas saistītas ar pastiprinātu piederības izjūtu organizācijai, tieksmi izcelties, pakļaušanos autoritātei. Katrā profesijā var būt izdegšanas draudi un tikpat daudz radošu risinājumu, kas palīdz pasargāt no profesionālās izdegšanas. Piemēram, grāmatvežiem, kas vairāk strādā ar skaitļiem, izdegšana novērojama retāk, bet pastāv rutīnas draudi, kas ar laiku var izraisīt profesionālo izdegšanu.
"Ja cilvēks maina savu darbu ik pēc trīs vai pieciem gadiem, mazāka ir izdegšanas iespējamība. Ir pētījumi, kas pierāda, ka bieži izdeg cilvēki līdz 30 gadu vecumam, jo ļoti intensīvi cenšas gūt panākumus darbā," stāsta A.Lasmane.
Profesore uzskata, ka šodien izdegšanu pieņem par pašsaprotamu lietu, jo par to tiek daudz runāts. "Cilvēks izlasa, ka daudzi cieš no profesionālās izdegšanas, un sāk meklēt šīs pazīmes arī sevī."
Kā izpaužas profesionāla izdegšana? Darbinieks bieži skatās pulkstenī, palielinās viņa pretestība vajadzībai iet uz darbu, bieži jūt dusmas, apvainojas, arvien uzstājīgākas kļūst domas par darba pamešanu. Notiek arī pārmaiņas veselībā - traucēts miegs, biežas, ilgstošas vājuma pazīmes, pastiprināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, nogurums un spēku izsīkums visas dienas garumā.
Šobrīd nav iespējams atrast viennozīmīgu atbildi uz jautājumu par to, kas uzskatāms par galveno faktoru, kādēļ rodas izdegšana. Zinātnieki piedāvā sešus ietekmējošus faktorus: neatbilstība starp prasībām pret darbinieku un viņa resursiem, neatbilstība starp vēlmi būt patstāvīgam savā darbā un vadības stingro kontroli. Darba un personības neatbilstība rodas atalgojuma trūkuma dēļ, ko darbinieks pārdzīvo kā viņa darba neatzīšanu. Tāpat tā rodas, ja trūkst pozitīvu savstarpējo attiecību ar citiem cilvēkiem darba vidē. Neatbilstība starp personību un darbu var rasties, ja nav izpratnes par taisnīgumu darbā. Izdegšanas rašanos ietekmē arī neatbilstība starp ētiskajiem personas principiem un darba prasībām.
-
Kā pasargāt darbiniekus?
- Maksimāli precīzi izskaidrojiet katram darbiniekam viņa vietu kopējā firmas struktūrā, viņa funkcijas, tiesības un pienākumus.
- Sekojiet attiecību īpatnībām jūsu firmas darbinieku starpā un centieties izveidot psiholoģiski labvēlīgu klimatu.
- Pārrunājiet ar darbiniekiem firmas izaugsmes perspektīvas.
- Izstrādājiet noteiktas tradīcijas visam: apģērba stilam, kopīgai atpūtai un izklaides pasākumiem.
- Neaizmirstiet par veicināšanas un apbalvojumu sistēmu.
- Sekojiet darbinieka attīstībai, bagātiniet darba saturu un veiciet kadru rotāciju.
-
Pasargājiet sevi!
- Esiet uzmanīgs pret sevi - tas savlaicīgi palīdzēs jums pamanīt pirmās paguruma pazīmes.
- Mīliet sevi vai vismaz centieties pats sev patikt. Tas ļaus jums noticēt saviem spēkiem un pozitīvi stimulēs.
- Beidziet meklēt darbā laimi vai glābiņu.
- Beidziet dzīvot citu personu dzīvi, dzīvojiet paši savu dzīvi un nevis citu cilvēku vietā, bet gan līdzās citiem cilvēkiem.
- Atrodiet laiku, ko veltīt sev pašam.
- Mācieties saprātīgi pārdomāt katras dienas notikumus.
- Ja jums ļoti gribas kādam palīdzēt, uzdodiet sev jautājumu: vai patiešām tas viņam ir vajadzīgs?
Autors: Gaļina Stubailova, CV Market
