Pirmā lapaKarjeras centrs Darba tirgus tendences 84% aptaujāto pēc Brexit plāno palikt Lielbritānijā un 11% atgriezties Latvijā
 

84% aptaujāto pēc Brexit plāno palikt Lielbritānijā un 11% atgriezties Latvijā (1)

Brexut

Pirms gandrīz trim gadiem Londonā ieskanējās taimeris. Toreiz šķita, ka Lielbritānija ir pieņēmusi lēmumu, lai pārliecināti virzītos uz savu nosprausto mērķi. Protams, arī tad jautājumu par to, kā tieši briti izstāsies no Eiropas Savienības, bija daudz, taču diez vai daudzi iedomājās, ka vēlāk nospraustajam datumam - 29. martam - Lielbritānija pabrauks garām tikpat eleganti kā cilvēks, kas, samiegojies un izspūris, nospiež snaudas pogu modinātājam, lai to atliktu par vēl piecām minūtēm.

Lai arī Apvienotā Karaliste pēc neskaitāmajiem balsojumiem parlamentā vēl joprojām nav izdomājusi, kādas attiecības veidot ar Eiropu, mūsu tautieši Lielbritānijā lielākoties savu nākotni saredz turpat, spriežot pēc darba portālu Your Move un CV Market martā kopīgi veiktās aptaujas.

Lielbritānijas valdības signāli par to, ka valstī dzīvojošie ES  pilsoņi varēs vienkāršā veidā iegūt uzturēšanās atļaujas, šķiet, ir nostrādājuši - 84% no aptaujātajiem norādījuši, ka pēc breksita paliks Lielbritānijā, un tikai 3% grasās pārcelties uz citu ES valsti.

Iepriecina gan ziņa, ka, lai arī masveida tautiešu atgriešanās Latvijā nav gaidāma, 11% aptaujāto plāno pēc breksita doties uz dzimteni. Ja šāda prognoze piepildītos, tad Latvijas darba tirgū gaidāms pietiekami nozīmīgs cilvēku pieplūdums, un darba, iespējams, netrūktu arī paps.lv padomdevējiem - pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā 100 tūkstoši latviešu.  

Visaktīvākā vecuma grupa no aptaujātajiem, kas plāno pārcelties, ir 35-54 gadus vecie - no viņiem 13% norādījuši šādu izvēli. Pēc viņiem seko 25-34 gadus vecie ar 11%.

Atgriešanos gan varētu sarežģīt apstāklis, ka aptuveni 20% aptaujāto strādā salīdzinoši vienkāršos darbos - apkalpošanā, noliktavās un ražošanā - jomās, kur algu līmenis Latvijā ne vienmēr sasniedz tūkstoš eiro uz rokas slieksni, ko LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra darbos kā apsveramu minējuši vairāk par pusi iespējamo remigrantu.

“Latvijā atgriežas arvien vairāk cilvēku, un breksits var būt neliela, bet tomēr būtiska iespēja piesaistīt Latvijai darba rokas, lai tautsaimniecība turpinātu augt,” komentē Jānis Kreilis, Your Move dibinātājs un vadītājs. “Svarīgi, lai uzņēmumi Latvijā turpinātu radīt arvien vairāk jaunu, pietiekami labi apmaksātu darba vietu, jo darbs ir pamats, lai cilvēks varētu atgriezties Latvijā. Tāpat būtisks ir valsts atbalsts un sapratne visā, kas saistās ar sabiedriskajiem pakalpojumiem - sākot ar padomu administratīvās lietās un beidzot ar izglītības iespējām bērniem.”

Latvijā aptaujātie, savukārt, uzskata, ka Brexit samazinās tautiešu plūsmu uz Lielbritāniju, taču darbaspēka kustība uz Eiropu turpināsies.

40% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka Brexit veicinās Latvijas darbaspēka emigrāciju uz citām ES valstīm. Šādu viedokli visbiežāk izsaka iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī vecumā no 45 līdz 54 gadiem.

Teju ceturtā daļa iedzīvotāju pārliecināti, ka Brexit samazinās Latvijas darbaspēka emigrāciju uz Lielbritāniju, un gandrīz piektā daļa uzskata, ka darbaspēka kustība uz Lielbritāniju nemainīsies arī pēc Brexit.

“Fakts, ka tieši jaunie profesionāļi visbiežāk uzskata, ka izbraukšana uz ES valstīm turpināsies arī pēc Brexit, raida nopietnu signālu Latvijas darba devējiem,” saka Kristaps Kolosovs, CV Market biznesa attīstības vadītājs. “Protams, jauni cilvēki visbiežāk būs tie, kas gribēs iegūt jaunu pieredzi ārzemēs, taču arī mūsu darba devējiem līdz ar to jādomā, kā jaunajiem profesionāļiem attīstīties tepat uz vietas.”

“Tā kā Latvijas darba tirgū šobrīd noris sīva cīņa par darbiniekiem, tad mēs mudinātu domāt par pēctecības programmām un arvien lielāku iespēju došanu jaunākiem speciālistiem,” komentē Kristaps. “Uzņēmumiem ieteiktu domāt šādā veidā - noalgo personību un uztrenē prasmes darbā. Tad jaunajiem rodas sajūta, ka ir iespējas attīstīties.”

“ASV un Rietumeiropas uzņēmumos ņemt darbā jauniešus uzreiz pēc universitātes un izaudzināt speciālistus uzņēmumu iekšienē ir samērā ierasta prakse. Lai arī to dara arvien vairāk Latvijas uzņēmumu, šādas programmas varētu būt arī plašākas,” piekrīt Jānis.

Breksits var likt daļai iedzīvotāju mainīt plānus - 16% aptaujāto uzskata, ka Lielbritānijas aiziešana veicinās alternatīvu risinājumu meklēšanu tepat Latvijā (piemēram, pārkvalifikāciju, sava biznesa uzsākšanu u.c.), turklāt visbiežāk šo apgalvo tieši jaunie profesionāļi vecumā no 25 līdz 34 gadiem Rīgā un Rīgas rajonā.

Kristaps komentē: “Redzam, ka, Latvijai attīstoties, arvien vairāk cilvēku varētu sākt domāt, kā labi dzīvot tepat, Latvijā - vai veidojot uzņēmumus, vai iegūstot jaunas prasmes labāk apmaksātās nozarēs. Darba devējiem jābūt gataviem piesaistīt šos jaunos un uzņēmīgos cilvēkus, veidojot modernu un profesionālu personāla politiku un uzņēmumu kultūru.”

“Darba vide - gan gaisotne un attiecības komandā, gan biroja iekārtojums - ir otrais svarīgākais apstāklis pēc atalgojuma, ko remigranti meklē Latvijas uzņēmumos,” stāsta Jānis. “Sakārtota, draudzīga, atvērta un godīga kultūra palīdzēs ne tikai piesaistīt vietējos profesionāļus, bet arī tos procentus ar mūsējiem, kas grib atgriezties un kas ir pieraduši pie rietumnieciskas vides savās darba vietās.”

Aptauju divu nedēļu garumā martā veica Your Move, darba platforma profesionāļiem ar pasaules pieredzi, un CV Market, viens no lielākajiem darba portāliem Latvijā. Aptaujā kopumā piedalījās 996 respondentu (767 Latvijā un 229 Lielbritānijā).

Atslēgvārdi: | darba tirgus | darbs | darba meklēšana | Brexit

Pievienot komentāru
* Vārds / Uzvārds
* E-pasts
* Teksts

Meklēt rakstus