Pirmā lapaKarjeras centrs Rakstu arhīvs Darbs kā zeķe vai relikvija?
 

Darbs kā zeķe vai relikvija?

Mūsdienās iesaka darbavietu mainīt ik pēc pieciem gadiem.

 

Ne jau laiks nosaka to, kad cilvēkam jāmaina darbavieta, bet gan sajūtas. Kad vienu darba gadu vairs nevar atšķirt no otra, kad visas dienas ir vienādas un ik pa laikam pārņem sajūta, ka viss jau ir bijis, jāsāk domāt par ko citu, neskatoties ne pulkstenī, ne kalendārā.

 

Speciālisti: darbs jāmaina nevis tad, kad pagājis noteikts laiks, bet tad, kad vairs nevari palikt tur, kur esi

 

Ja cilvēks, balstoties uz mūsdienu pieņēmumiem, darbu mainītu ik pēc pieciem gadiem, tad savā darbspējīgajā mūžā viņš nostrādātu vismaz astoņās darbavietās.

 

Tai pašā laikā darba devēji ar aizdomām skatās uz darbiniekiem, kas kā klejotāju ciltis pārvietojas no darbavietas uz darbavietu, tā arī nespējot atrast īsto. Izrādās - zelta vidusceļš ir nevis laikā, cik ilgi esi vienā darbavietā, bet gan sajūtās - cik labi tu pats un tavs darba devējs jūtas pēc viena, pieciem vai desmit kopā pavadītiem gadiem.

 

Gads par maz, seši par daudz

 

Mutuļojošais darba tirgus liek rūpīgi vērtēt, kas īsti notiek pasaulē, un prast atrast īsto vietu, jo patiesībā tā nežēlīgos paradoksus izdodas saskatīt tikai tad, kad darba tirgus situāciju sāc attiecināt uz sevi. Ar darba sludinājumiem pilnas avīzes un interneta portāli? Tā vairs nešķiet, kad sāc meklēt jaunu darbu tieši sev... Daudzi draugi un paziņas maina darbus kā zeķes? Bet tu jūties labi savā desmit gadus ierastajā darbavietā, lai gan paziņas baksta ar pirkstu, ka nu jau tev darbs kā relikvija un mūsdienu piedāvājumiem bagātajā pasaulē tā neklājas... Eiropas Komisija nākamo gadu pasludinājusi par darbaspēka mobilitātes gadu, tā atklāti demonstrējot savu nostāju: ir jāmainās, jākustas, jāiet un jāmeklē...

 

Kad to darīt? Kad sākt meklēt ko jaunu? Pēc desmit vai trim vienā darbavietā nostrādātiem gadiem? Varbūt kā strausam iebāzt galvu smiltīs un izlikties, ka tirgus situācija uz mani nebūt neattiecas? Darba meklētāju un piedāvātāju portāla "CV Market" personāla atlases speciāliste Sandra Gorda saka: "Šodien "labais tonis" ir nostrādāt piecus gadus vienā darbavietā. Ja darbinieks nostrādā tikai gadu - nākamais darba devējs uz tik īsu laikposmu var skatīties ar aizdomām, tādēļ ieteicamākais laiks vienā darbavietā tomēr ir vismaz divi gadi."

 

Piedāvājums tepat aiz stūra

 

Mūsdienās darba devēji nav konkurenti tikai piedāvāto preču vai pakalpojumu aspektā. Tikpat svarīgs, ja vēl pat ne svarīgāks aspekts ir darbinieki, jo tieši no viņiem ir atkarīga biznesa veiksme. Pārvilinot pie sevis labākos darbiniekus, uzņēmumam ir iespēja strādāt labāk, liekot aiz auss, ka arvien var atrasties kāds vēl labāks uzņēmums, kur darbinieku atkal var pārvilināt.

 

Tirgus situācija ir tik sarežģīta, ka grūti strikti nodalīt plusus un mīnusus biežai un retai darbavietas maiņai. S.Gorda saka: "Tikai pēc tā vien, cik bieži cilvēks maina darbu, ir grūti spriest par pašu cilvēku. Tirgus situācija rada apstākļus, ka nākas mainīt darbavietu: pieprasījums ir tik spraigs, ka kompānijas pārvilina darbiniekus, savukārt viņi labprāt pieņem piedāvājumus, domājot par lielāku algu vai izdevīgākiem nosacījumiem. Un nākamais piedāvājums jau gaida tepat aiz stūra... Dažām kompānijām tas, ka cilvēks bieži maina darbavietas, šķiet mīnuss, jo viņam bijusi pārāk īsa pieredze iepriekšējā darbavietā, citiem tas ir pilnīgi vienalga - ka tik jauns darbinieks."

 

No cūkgana par ķēniņu

 

Par to, ka cilvēks spēj strādāt vadošā amatā arī pilnīgi jaunā jomā, pārliecināmies, redzot biežās ministru maiņas Latvijas valdībā. Izrādās, ka te var lieliski tikt galā ar jebkuru nozari: šodien rūpējies par lauksaimniecību, rīt par finansēm, pēc pusgada par medicīnu vai valsts aizsardzību. Tā rodas iespaids, ka pasaulē viss ir TIK vienkārši. Tad kādēļ lai sētnieks vienā jaukā dienā nekļūtu par skolotāju vai kultūras nama vadītājs par kotlešu cepēju? Viss ir iespējams, ja vien grib! Bet... vai vajag?

 

Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles vadītāja Vija Račinska uzskata, ka daudz noderīgāka un loģiskāka ir iespēja darbiniekam attīstīties un pilnveidoties vienas darbavietas ietvaros, kā tas notiek, piemēram, valsts pārvaldē, kad ierēdņi attīstās ne tikai vertikālā griezumā, pārejot uz augstāku amatu, bet arī horizontālā, mainot, piemēram, nodaļu, kurā strādāt.

 

Nekādu piecu gadu!

 

Kamēr nav izmantotas iespējas attīstīties savas esošās darbavietas ietvaros, V.Račinska iesaka nesteigties. Viņa noliedz ieteikumu darbu noteikti mainīt ik pēc pieciem gadiem, kā tas bieži dzirdams un lasāms: "Šādi ieteikumi cilvēkus maldina, ja tos lasa un uztver kā normu. Cilvēkam var sākt likties: ja es te esmu jau desmit gadus, tas nozīmē, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Bet viss ir kārtībā! Pakļaujoties šādiem ieteikumiem, cilvēks var pieļaut ļoti lielu kļūdu un izdarīt galīgas aplamības.

 

Es pati vienā darbavietā strādāju jau 13 gadus un no tiem 12 gadus vienā amatā. Tad jau sanāk, ka man sen kaut kas bija jāmaina! Bet es neatceros divus vienādus sava darba gadus, jo man ir bijis nemitīgi jāmācās un jāstrādā citādāk. Kāpēc lai es ko mainītu? Darbs jāmaina nevis tad, kad pagājis kāds noteikts laiks, bet gan tad, kad vairs nevari palikt tur, kur esi."

 

Lolita Lūse

lolita.luse@lv.lv

 

 

Viedokļi

 

Ko drīzāk izvēlētos jūsu uzņēmums: cilvēkus, kas darbu maina bieži, vai tādus, kas to dara reti?

 

Inese Apse-Apsīte, SIA "Stendera ziepju fabrika" ārējo sakaru daļas vadītāja:

 

"Cilvēkus izvēlamies pēc citiem kritērijiem - personība, attieksme pret cilvēkiem, darbu, viņa vērtības, mērķtiecība, idejas, uzņēmība, atdeve, pozitīvā attieksme pret dzīvi un apkārtējiem, lojalitāte. Gadi nav izšķirošais. Ja redzam, ka cilvēks ir lietaskoks, centīsimies viņu pilnveidot.

 

Ir jāprecizē, ko sevī ietver vārds "bieži" - ik pēc trim mēnešiem, gada, diviem vai trim gadiem? Katrai nozarei tas ir specifiski - pārdevējiem ir viens kritērijs, ķīmiķiem - cits. Protams, darba devējs labāk izvēlas darbinieku, kurš uzņēmumā strādātu pēc iespējas ilgāk, jo uzņēmums savos darbiniekos investē daudz līdzekļu (apmācība, pieredzējušo kolēģu piesaiste mācību procesā, informācija, ko iegūst darbinieks, strādājot uzņēmumā).

 

Ir jāsaprot iemesls, kāpēc darbinieks bieži maina darbu, vai tā ir alga, motivācija, darba saturs, kolektīvs, vadītājs? Ja izzina, kas ir par iemeslu biežajai darba maiņai, un piedāvā to, ko vēlas, tad darbinieks strādās ilgstoši. Mēs tiecamies cilvēkus izzināt un paturēt."

 

Zane Eniņa, SIA "Rimi Latvija" mārketinga un PR menedžere:

 

"Tāpat kā visās dzīves jomās, arī mainot darbu, cilvēkam nevajadzētu ieslīgt galējībās. Tomēr jāsaprot, ka strādāšana vienā darbavietā ne vienmēr nozīmē stāvēšanu uz vietas. Tādēļ darba meklētājiem, kas ilgi strādājuši vienā darbavietā, savos CV vajadzētu norādīt, kā viņi šajā darbavietā ir attīstījušies, jo izaugsme arī vienā un tajā pašā darba vietā ir ļoti labs rādītājs. Mums ir daudz piemēru, kā cilvēks no kasieres izaug par veikala vadītāju.

 

Taču, ja vienā un tai pašā darbā ilgstoši darīts viens un tas pats darbs un tas ir tā apnicis, ka šķiet kā zobu sāpes, labāk kaut ko mainīt. Tomēr katrs cilvēks ir atšķirīgs: vienam ir tendence kaut ko mainīt, otrs grib mieru un ierasto situāciju.

 

Protams, ir patīkami, ja cilvēks ir lojāls uzņēmumam un paliek tajā iespējami ilgi, tādēļ regulāra darba maiņa ik pēc pāris mēnešiem vai pusgada tomēr nav laba zīme."

 

Ieguvumi un zaudējumi

Ilgstošs darbs vienā darbavietā

 

+ Darbinieks labi pārzina darba specifiku, darba devējs šo darbinieku ir labi iepazinis un lieliski zina, uz ko viņš ir un uz ko nav spējīgs. Ja darbinieks savus pienākumus tiešām izpilda godam, viņu var uzskatīt par uzņēmumam lojālu darbinieku. Turklāt daudzās darbavietās tieši ilgstošajiem darbiniekiem pienākas dažādi papildu bonusi - dāvanas jubilejās, papildu brīvdienas, garāks atvaļinājums utt.

 

- Nepārtraukti dzirdot, ka darbs pašreizējā tirgus situācijā jāmaina iespējami bieži, cilvēks var sākt slikti justies tādēļ vien, ka viņš neko ilgi nav mainījis un jūtas atpalicis no dzīves. Turklāt darbinieks, kas negrib neko mainīt un dara tikai ierastās un labi zināmās darbības, var sākt nepatikt darba devējam, kam vajadzīgi radoši darbinieki. Ilgstoši strādājot vienā darbavietā, cilvēks var iesūnot, ieslīgt rutīnā un atrast citu darbu ar katru gadu kļūst grūtāk: cilvēks netic pats sev un saņemties kaut ko mainīt ir bail.

 

Bieža darba mainīšana

 

+ Cilvēks iemācās ātri pielāgoties dažādām dzīves situācijām, nepārtraukti ir apritē, tādēļ labi pārzina darba tirgu, iemanās lieliski sevi piedāvāt potenciālajam darba devējam, ar katru jaunatrastā darba veiksmes stāstu ceļot savu pašapziņu. Bieži mainot darbu, cilvēks katrā jaunajā darbavietā nosmeļ krējumu - uzzina to, kas viņam vajadzīgs, iemācās, apgūst darba specifiku, tā papildinot savu zināšanu un pieredzes bagāžu. Pie tam nodarbinātības speciālisti atzīst, ka nav iespējams noteikt, kuri darbinieki, kļūstot par bezdarbniekiem, sev piemērotu nodarbi var atrast ātrāk - tie, kas darbu raduši mainīt bieži, vai tie, kas ilgstoši strādājuši vienā darbavietā.

 

- Kad darba meklējumi un nespēja pat gadu nostāvēt uz vietas un palikt vienā darbavietā kļūst par sporta veidu, cilvēks var apjukt no darba tirgus piedāvātajām iespējām un pārvietoties no vienas darbavietas uz citu, tā arī īsti sevi neatrodot. Turklāt arī katram nākamajam darba devējam šāds kandidāts vakancei var šķist aizdomīgs, jo nav nekādas garantijas, ka pēc darba iemaņu apgūšanas viņš paliks strādāt tieši šajā uzņēmumā.

 

 

Ieteikumi tapuši sadarbībā ar "CV Market" personāla atlases speciālisti Sandru Gordu

 Darba piedāvājumi

Raksta vērtējums:
Balsu skaits kopā: 1  |  Vidējais vērtējums: 4
Novērtē:

Pievienot komentāru
* Vārds / Uzvārds
* E-pasts
* Teksts

Meklēt rakstus