Pirmā lapaKarjeras centrs Rakstu arhīvs Vai viegli būt par brīvmākslinieku?
 

Vai viegli būt par brīvmākslinieku?

Īsts brīvmākslinieks un ārštata darbinieks ir tas, kuram nav oficiālā darba devēja. Viņš strādā dažādiem uzņēmumiem un pats izvēlās biznesa partnerus un klientus. Tāpat par ārštata darbiniekiem uzskata tos, kas oficiāli palielina savus ienākumus, strādājot vairākos darbos vai piestrādājot mājās. Protams, šādai nodarbinātības formai ir gan savas priekšrocības, gan mīnusi.

Ārštata darbinieka jēdziens nāk no viduslaikiem, kur ar „free lance” jeb „brīvo pīķi” apzīmēja algotus karotājus, kas dienēja nevis politisku vai ideoloģisku motīvi vadīti, bet tikai finansiālu apsvērumu dēļ. Šodienas ārštata darbinieks ir cilvēks, kas nav saistīts ar darba devēju ar noteikumu pildīt iekšējās kārtības noteikumus.

CV Market veica nelielu aptauju darba meklētāju vidū, lai uzzinātu, vai viņi gatavi kļūt par ārštata darbiniekiem. Piektā daļa jeb 19 procenti no aptaujātajiem nav gatavi strādāt ārštatā, jo viņiem patīk noteikts darba grafiks. Noguruši strādāt „no zvana līdz zvanam” ir 23 procenti darba meklētāju, kas piedalījās aptaujā. 24 procenti respondentu atbildējuši, ka papilddarbs ir lieliska iespēja papildināt savus ienākumus, bet 18 procenti piekristu kļūt par ārštata censoņiem, jo šādi var radoši izpausties.

Kā skaidro Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Avena, likumdošanā nav definēts jēdziens „ārštata darbinieks”. „Šis apzīmējums palicis no padomju laikiem un ar to saprot kāda konkrēta pakalpojuma sniedzēju, kas saņem honorāru vai autoratlīdzību. Aicinu izvairīties no šī apzīmējuma, jo, ja rodas problēmas ar darba devēju, juridiski tās nav iespējams novērst, jo parasti starp šādiem darbiniekiem un darba devēju noslēgts uzņēmuma līgums, nevis darba līgums. Ieteiktu reģistrēt savu darbību kā pašnodarbinātību, taču jāatceras, ka pašnodarbinātām personām pašām jārisina visas problēmas, kas radīsies ar pakalpojumu pasūtītajiem, sadarbības klientiem un klientiem,” D.Avena aicina būt piesardzīgiem, lietojot „ārštata darbinieka” jēdzienu.

Frīlenseri ir stihiski izveidojusies darba ņēmēju kārta, kurai vispirms ir svarīgi patstāvīgi plānot savu laiku. Starp viņiem var sastapt gan kvalificētus dažādu jomu speciālistus, gan studentus, kas grib nopelnīt kabatas naudu, turpinos dienas nodaļas studijas. Pārsvarā tas ir darbs ar informāciju: tulkošana, rediģēšana, dizaina veidošana, programmēšana, datu analīze. Pēc rakstura ārštata darbinieki pārsvara ir individuālisti, kuriem patīk būt atbildīgiem tikai par sava darba rezultātiem un darba procesā nebūt atkarīgiem no citiem, patstāvīgi plānot savu laiku un darba grafiku.

Pirmais frīlenseru parādīšanās vilnis bija 20.gadsimta 90.tajos gados, kad piederība konkrētai organizācijai nenozīmēja vienīgo iespēju nodarboties ar sirdij tuvāko darbu. Pirmie frīlenseri bija konsultanti, tulkotāji, žurnālisti, rakstošie redaktori, fotogrāfi, mākslinieki un dizaineri. Jaunais vilnis parādījās līdz ar tehnoloģiju attīstību – programmētāji, vebdizaineri. Šobrīd starp ārštata darbiniekiem ir dažādu profesiju pārstāvji – juristi, psihologi, tirdzniecības pārstāvji, aktieri, modeles.

Darba devēju ieguvumi, strādājot ar ārštata darbiniekiem:
• Ekonomija, organizējot darba vietu, jo ārštata darbiniekam tā nav vajadzīga.
• Plašākas iespējas meklējot darbiniekus, jo ļoti bieži nav svarīgi, kur dzīvo frīlensers.
• Samaksas veids par ārštata darbu. Darba devēji parasti maksā par rezultātu, nevis par patērēto laiku.

Mīnusi sadarbībai ar ārštata darbiniekiem:
• Paradoksāli, taču galvenais pluss – darbs no mājām – ir arī galvenais mīnuss. Daži darba devēji uzskata, ka kvalitatīvi darbu veikt var tikai ofisā – oficiālajā gaisotnē. Tāpat daudzi vadītāji nav gatavi strādāt bez darbinieka ikdienas kontroles.
• Darba devēji, sadarbojoties ar brīvmāksliniekiem, cer uz darba kvalitatīvu izpildi. Bet strādājot attālināti daudz vieglāk ir neizpildīt apsolīto darbu vai arī izpildīt to ar nokavēšanos.

 
(c) CV Market, Oct 2007

Darba piedāvājumi


Pievienot komentāru
* Vārds / Uzvārds
* E-pasts
* Teksts

Meklēt rakstus