CVMarket.lv darba tirgus aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 53,3% respondentu vēlētos vismaz reizēm strādāt attālināti. Tostarp 17,3% aptaujāto vēlētos attālināti strādāt katru dienu, savukārt 27,6% dotu priekšroku attālinātam darbam vairākas reizes nedēļā.
Vienlaikus aptaujas rezultāti atklāj būtisku atšķirību starp darbinieku vēlmēm un reālo situāciju darbavietās. No nodarbinātajiem respondentiem tikai 26,6% norādīja, ka var strādāt attālināti, ja to vēlas. Tikmēr 62,4% atzina, ka darba specifika neļauj pienākumus veikt attālināti, bet 10,9% norādīja, ka viņu darbu būtu iespējams veikt attālināti, taču darba devējs šādu iespēju nepiedāvā.
“Elastīgas darba iespējas ir viens no faktoriem, pēc kuriem darbinieki vērtē darbavietu,” norāda CVMarket.lv biznesa attīstības vadītājs Kristaps Kolosovs. “Attālināts darbs nav iespējams visās profesijās, tomēr aptaujas rezultāti liecina, ka gadījumos, kad darba raksturs to pieļauj, elastība var kļūt par būtisku darba devēja konkurētspējas priekšrocību.”
Aptaujas rezultāti liecina, ka interese par attālinātu darbu neaprobežojas tikai ar pilnībā attālinātu darba modeli. Daudzi respondenti dod priekšroku hibrīdam risinājumam — iespējai daļu nedēļas strādāt attālināti, bet pārējo laiku pavadīt darbavietā.
Saskaņā ar aptaujas datiem:
Šie dati liecina, ka daudziem darbiniekiem būtiskākais nav pilnībā atteikties no darba birojā. Daudz svarīgāka ir iespēja elastīgāk organizēt ikdienas darbu un izvēlēties piemērotāko darba vietu atkarībā no veicamajiem pienākumiem un dzīves ritma.
Vienlaikus attālinātā darba iespējas dažādās darba tirgus nozarēs un profesijās būtiski atšķiras. Vairākums nodarbināto aptaujas dalībnieku jeb 62,4% norādīja, ka viņu darba pienākumus nav iespējams veikt attālināti.
Tas īpaši attiecas uz amatiem, kuros nepieciešama:
Attālinātā darba pieejamību nosaka ne tikai darba devēja iekšējā politika. Lielākoties galvenais ierobežojums ir paša darba raksturs.
Aptauja izgaismo arī elastības trūkumu darbavietās. 10,9% nodarbināto respondentu norādīja, ka viņu darbu būtu iespējams veikt attālināti, taču darba devējs šādu iespēju nepiedāvā. Šī grupa ir īpaši nozīmīga, jo norāda uz iespējām ieviest elastīgāku darba organizāciju amatos, kuros attālināts darbs būtu praktiski īstenojams.
“Darba devējiem būtu vērts pārskatīt, kuros amatos reāli iespējams piedāvāt elastīgāku darba modeli,” skaidro Kolosovs. “Ja darbinieks savus pienākumus var efektīvi veikt attālināti, bet šāda iespēja netiek nodrošināta, tas var ietekmēt gan darbinieku apmierinātību, gan uzņēmuma spēju piesaistīt un noturēt speciālistus.”
Elastīgs darbs var kļūt par nozīmīgu priekšrocību konkurencē par speciālistiem. Ja darba pienākumus ir iespējams veikt attālināti, iespēja izvēlēties darba vietu var uzlabot darbinieku apmierinātību un palīdzēt veidot draudzīgāka darba devēja tēlu.
Darba devējiem attālināta vai hibrīda darba piedāvāšana var palīdzēt piesaistīt jaunus darbiniekus, palielināt darbinieku apmierinātību un piedāvāt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Attālināts darbs vairs netiek uztverts tikai kā ārkārtas risinājums pandēmijas apstākļos vai papildu ieguvums noteiktai darbinieku grupai.
Daudziem elastība ir kļuvusi par vienu no kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtēta darbavieta. Kaut vai daļējs darbs no mājām darbiniekam var nozīmēt, piemēram, mazākus transporta izdevumus, mazāk laika ceļā, ko var savukārt veltīt savai ģimenei/hobijiem, mazākus ikdienas tēriņus par ēdienu/darba apģērbu, kā arī lielāku pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Darba devēji, kuri nevar piedāvāt pilnībā attālinātu darbu, kā alternatīvu var apsvērt hibrīda darba modeli, elastīgāku darba laiku, vai skaidru komunikāciju par to, kādēļ konkrētajā amatā attālināts darbs nav iespējams.
