Tiesības uz papildatvaļinājumu?

Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuriem ir bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Vai šī garantija pastāv arī tad, ja vecākajam bērnam ir, piemēram, 16 gadi un viens mēnesis? Ja ne, tad, vai šī garantija pastāv, ja atvaļinājuma pieprasīšanas brīdī jeb arī piešķiršanas brīdī bērnam vēl ir 15 gadi, bet atvaļinājuma laikā bērnam paliek 16 gadi?

Saskaņā ar Darba likuma 151. pantu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu trīs darba dienas piešķir darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds.

Svarīgi ir, par kādu periodu piešķir atvaļinājumu un līdz ar to arī pienākošos papildatvaļinājumu. Ja par periodu, kurā piešķir atvaļinājumu un papildatvaļinājumu bērni ir vismaz trīs un viņu vecums ir līdz 16 gadiem, tad papildatvaļinājums pienākas, kaut arī uz atvaļinājuma piešķiršanas dienu bērni ir jau vecāki par 16 gadiem. Līdz ar to Darba likuma 151. pantā noteiktais papildatvaļinājums pienākas darbiniekam, kuram ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem tajā periodā, par kuru tiek piešķirts atvaļinājums. Vecākajam bērnam var būt apritējuši 16 gadi, bet viņš nedrīkst būt vecāks par 16 gadiem.

Darba likuma 152. pantā ir noteikts laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Vai šīs normas izpratnē atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu?

Saskaņā ar Darba likuma 152. panta pirmo daļu laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darba nespējas laiku;

2) pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3) īslaicīgas prombūtnes laiku;

4) darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

Saskaņā ar Darba likuma 152. panta pirmo daļu laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darbnespējas laiku;

2) pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3) īslaicīgas prombūtnes laiku;

4) darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

Tā kā saskaņā ar DL 152. panta pirmo daļu laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, tad atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas pieder pie tāda. Izvērtējot faktiskos apstākļus, vai šis periods ir atzīstams par tādu, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, visos gadījumos jānoskaidro darba līguma un darba koplīguma noteikumi.

Vienīgo izņēmumu likumdevējs ir noteicis šī panta otrajā daļā, kurā noteikts, ka šajā laikā netiek ieskaitīts bērna kopšanas atvaļinājuma laiks, jo tā piešķiršana ir paredzēta likumā un darba devējam nav tiesību to atteikt. Savukārt gan atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, gan arī Darba likuma 157. panta pirmajā daļā paredzētā mācību atvaļinājuma piešķiršana, ar vai bez darba algas saglabāšanas, notiek tikai ar darba devēja piekrišanu. Līdz ar to darba devējam, izdodot šādu piekrišanu, jārēķinās, ka attiecīgais laiks tiks ieskaitīts laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Autors: Margarita Duļevska, valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību vadītāja
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2006. gada 31. maijs.