Pirmā lapaKarjeras centrs Pētījumi 35% aptaujāto darba ņēmēju nezina, kas ir konkurences ierobežojums
 

35% aptaujāto darba ņēmēju nezina, kas ir konkurences ierobežojums

konkurence

35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, stājoties darba attiecībās, nezina, kas ir konkurences ierobežojums, vai arī nepievērš tam uzmanību, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.
 
Aptaujā „Vai Jūsu darba līgumā ir iekļauts punkts par konkurences ierobežošanu pēc darba attiecību izbeigšanas?” 49% respondentu atbildējuši noraidoši, savukārt 16% aptaujāto norādījuši, ka šāds noteikums ir. 35% aptaujas dalībnieku atzīmējuši atbilžu variantu „Es nezinu, kas ir konkurences ierobežojums/ Neesmu tam darba līgumā pievērsis uzmanību.”
 
„Konkurences ierobežojums ir profesionālās darbības ierobežojums pēc darba attiecību pārtraukšanas, kuru darba devējs atrunā līgumā, lai aizstāvētu savas kompānijas intereses. Tas nepieciešams, lai, bijušajam darbiniekam stājoties līdzvērtīgā amatā citā darbavietā, neradītu tiešu konkurenci uzņēmumam,” skaidro cvmarket.lv personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. „Šādi ierobežojumi ir izplatīta prakse visā pasaulē.” K. Kolosovs skaidro, ka konkurences ierobežojuma fakta nezināšana bijušajam darbiniekam var radīt nepatikšanas, ja viņš, neizpētot darba līgumu, uzreiz pēc darba attiecību pārtraukšanas ieņem līdzvērtīgu amatu konkurējošā uzņēmumā. 
 
Aptaujas dati arī atklāj, ka biežāk konkurences ierobežojumi darba līgumā ir iekļauti pārdošanas, apkalpojošajā un vadības jomās strādājošajiem. Tikmēr šāds punkts retāk darba līgumā ir rūpniecības, ražošanas, celtniecības, kā arī interneta tehnoloģiju jomās strādājošajiem. No tiem respondentiem, kuri zina, ka šāda punkta darba līgumā nav, pārliecinoši vairāk ir sievietes un vīrieši vecumā virs 35 gadiem. Savukārt no stiprā dzimuma pārstāvjiem, kuri atbildējuši, ka nav lietas kursā par konkurences ierobežojumu, lielākā daļa ir vecumā līdz 35 gadiem. Tikmēr sievietes visplašākajā vecuma kategorijā nepievērš uzmanību šāda fakta esamībai.
 
„Darba likums paredz darba devējam pienākumu izmaksāt bijušajam darbiniekam atbilstošu ikmēneša atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu, taču bieži vien tā nenotiek,” stāsta K. Kolosovs. „Lai neradītu nepatikšanas sev, kā arī saņemtu visus sev pienākošos labumus, iesaku darba ņēmējiem daudz rūpīgāk pievērst uzmanību visiem darba līguma nosacījumiem brīdī, kad stājas jaunajā amatā.”
Lai gan katrā valstī likuma normas atšķiras, konkurences ierobežojuma pamatprincipi ir līdzīgi. Juridisko padomu portāls „Out–Law”.com” skaidro, ka visbiežāk konkurences ierobežojums tiek iekļauts darba līgumā augsti kvalificētam personālam un uzņēmuma vadītājiem. Konkurences ierobežojums var sastāvēt no vairākiem punktiem, no kuriem populārākie ir liegums noteiktu laiku strādāt līdzvērtīgā amatā, liegums pārvilināt bijušos klientus līdzi uz jauno darba vietu, liegums sadarboties ar bijušajiem darba kolēģiem un liegums izpaust uzņēmuma komercnoslēpumu. Visbiežāk šādu konkurences ierobežojumu darbības termiņš pēc darba attiecību uzbeigšanas ir no sešiem līdz 12 mēnešiem.
 
Cvmarket.lv aptaujā „Vai Jūsu darba līgumā ir iekļauts punkts par konkurences ierobežošanu pēc darba attiecību izbeigšanas?” kopumā piedalījās 686 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem.
 
darba_piedavajumi

Pievienot komentāru
* Vārds / Uzvārds
* E-pasts
* Teksts

Meklēt rakstus