Pirmā darba meklēšanas process var būt gan aizraujošs, gan stresa pilns. Īpaši tad, ja, paralēli mācībām, tev pirmo reizi jāraksta CV, jādodas uz darba interviju un jāsazinās ar cilvēkiem, kurus nepazīsti.
Tajā pašā laikā personāla atlases speciālistiem ik dienu jāsastopas ar situācijām, kas ir gan nedaudz smieklīgas, gan arī pamācošas. Ne jau tāpēc, ka jaunieši būtu „slikti darbinieki“, bet vienkārši tāpēc, ka, diemžēl, darba dzīves nerakstītos likumus nekur nemāca.
Tātad, ko ir vērts zināt, pirms pieteikties darbā?
Vai vismaz atzvani.
Daudzi darba devēji ar kandidātiem sazinās tieši pa tālruni — īpaši par vakancēm apkalpošanas jomā, vasaras darbiem un praksi, kur atlase var noritēt ātri.
Tas nenozīmē, ka Tev ir jāuzvedas nevainojami katru reizi, kad atskan tālruņa zvans. Ir pilnīgi pieņemami teikt:
“Sveiki! Šobrīd nevaru runāt. Vai varu jums piezvanīt vēlāk?”
Svarīgākais ir vienkārši tas, lai personāla atlases speciālists/darba devējs redzētu, ka persona ir sasniedzama.
Godīgi sakot, arī daudziem pieaugušajiem nepatīk runāt pa tālruni.
Jaunākās paaudzes vienkārši ir uzaugušas pasaulē, kur lielākā daļa komunikācijas notiek rakstot ziņas tālrunī. Tāpēc negaidīts zvans var šķist neērts vai pat radīt trauksmi.
Taču darba dzīvē zvani joprojām ir pilnīgi normāls saziņas veids. Labā ziņa ir tā, ka nevienam nav jāprot to darīt jau no dzimšanas — tas nāk ar praksi.
Lielākoties personāla atlases speciālists vienkārši vēlas uzaicināt tevi uz interviju, precizēt kādu informāciju vai noskaidrot, kad tu varētu sākt strādāt. Tā nav pratināšana.
Darba devēji redz ļoti dažādas e-pasta adreses. Dažas no tām paliek atmiņā tādu iemeslu dēļ, kādus kandidāts droši vien nebija vēlējies.
Piemēram: princese2007@...; gamerlordxd@...; sweetbabygirl@... utt.
Ja pieteicaties darbā, ir vērts izveidot vienkāršu un neitrālu e-pasta adresi, kas izskatās profesionāli. Piemēram: vārds.uzvārds@gmail.com
Tā var šķist sīka detaļa, taču tā rada daudz uzticamāku iespaidu.
Tas ir viens no gadījumiem, ar ko personāla atlases speciālisti sastopas ļoti bieži. Kandidāts piesakās darbam, piekrīt intervijai un pēc tam vienkārši pazūd.
Dažreiz cilvēki neierodas uz interviju. Dažreiz viņi vairs neatbild uz zvaniem vai e-pastiem.
Patiesībā pilnīgi pietiek ar vienu teikumu:
“Paldies par iespēju, bet es izvēlējos citu darbu.”
Tas ir pieklājīgi, profesionāli un atstāj labu iespaidu arī nākotnē. Latvija ir maza — visi visus pazīst. Ir vērts būt pieklājīgam un cienīt citu cilvēku laiku.
Daudzi jaunieši dodas uz darba interviju ar sajūtu, ka viņiem jāizklausās kā projektu vadītājam ar 15 gadu pieredzi. Neviens to no Tevis negaida.
Ja runa ir par pirmo darbu vai praksi, darba devēji bieži vien pievērš uzmanību tavai attieksmei, pieklājībai, punktualitātei, vēlmei mācīties un tam, vai ar tevi ir patīkami sazināties.
Neviens negaida, ka 17 gadus vecs kandidāts jau visu zinās par darba dzīvi.
Sociālajos tīklos daudz tiek runāts par darba dzīvi. Dažkārt rodas iespaids, ka visi darba devēji ir „toksiski“, katra nepatīkama situācija ir „brīdinājuma signāls“ un pat vismazākā kritika liecina par sliktiem darba apstākļiem.
Reālā dzīve parasti ir daudz normālāka.
Pirmā darbavieta māca sazināties ar cilvēkiem, uzņemties atbildību, plānot laiku un saprast, kā darbojas dažādas darba vides.
Ne viss uzreiz izdodas perfekti.
Labs pirmais iespaids nerodas no sarežģītu vārdu lietošanas vai prasmes sazināties kā LinkedIn motivācijas trenerim.
Bieži vien pietiek ar to, ka atbildi uz tālruņa zvanu, informē cilvēkus par izmaiņām, ierodies laikā un runā pieklājīgi.
Viss pārējais nāk ar pieredzi.
Pirmā darba meklēšana var šķist biedējoša. It īpaši laikā, kad komunikācijas noteikumi strauji mainās un liela daļa saziņas notiek caur ekrāniem.
Taču lielākā daļa darba devēju no jauniešiem negaida perfektu sniegumu. Viņi vienkārši gaida cilvēku, kurš ir godīgs, pieklājīgs un gatavs mācīties.
Un, ja darba devējs piezvana, ir vērts vismaz vienu reizi pacelt telefonu. Pat ja parasti tev zvana tikai mamma.
