Jauns darba piedāvājums pirmajā mirklī var šķist ideāls: amata nosaukums izklausās iespaidīgi, tiek piedāvāta liela alga, un uzņēmums rada profesionālu iespaidu. Tomēr labs pirmais iespaids vēl nenozīmē, ka šis piedāvājums būs tev piemērotākā izvēle.
Domājot par darba maiņu, bieži koncentrējamies uz redzamāko – atalgojumu, amata nosaukumu, papildu labumiem un uzņēmuma reputāciju. Taču apmierinātību ar darbu ikdienā ne mazāk ietekmē arī tiešais vadītājs, kolēģi, darba slodze, skaidri formulētas prasības, izaugsmes iespējas un tas, cik labi darbs atbilst tavam dzīvesveidam un mērķiem.
Tāpēc, apsverot darba piedāvājumu, ir vērts jautāt nevis “Vai tas ir labs darbs?”, bet gan “Vai tas ir labs darbs tieši man?”.
Atalgojums ir ļoti svarīgs, un tā nozīmi nevajg samazināt. Ja jaunais darbs nozīmē lielāku atbildību, sarežģītākus uzdevumus vai augstākas prasības, tam būtu jāatspoguļojas arī darba samaksā. Tomēr uz papīra norādīts skaitlis neatklāj visu kopainu.
Piemēram, lielāks atalgojums var nozīmēt garākas darba dienas, regulāru virsstundu darbu, neērtu atrašanās vietu vai nepieciešamību būt pastāvīgi sasniedzamam. Savukārt nedaudz zemāks atalgojums var iet roku rokā ar elastīgu darba organizāciju, profesionālu vadītāju, labām izaugsmes iespējām un darba dienu, kas beidzas noteiktajā laikā.
Tāpēc vērtē piedāvājumu kopumā:
Izvērtē, ko piedāvātais atalgojums no tevis prasīs – ne tikai profesionālo prasmju, bet arī laika, enerģijas un ērtuma ziņā.
Viena no pārliecinošākajām laba darba piedāvājuma pazīmēm ir skaidrība. Atlases procesā tev vajadzētu būt diezgan konkrētam priekšstatam par to, kas no tevis tiks sagaidīts pirmajos darba mēnešos, par ko būsi atbildīgs un pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēti tavi panākumi.
Ja amats galvenokārt tiek raksturots ar tādiem vārdiem kā “dinamisks”, “daudzveidīgs” un “strauja tempa”, bet neviens nespēj izskaidrot, kādi būs tavi galvenie pienākumi, ir vērts palūgt precizējumu.
Piemēram, vari jautāt: “Kādi būtu trīs svarīgākie rezultāti, kurus jūs no manis sagaidītu pirmajos sešos mēnešos?”
Ja darba devējs spēj skaidri nosaukt prioritātes, ir lielāka iespēja, ka amata pienākumi ir rūpīgi pārdomāti. Savukārt, ja prasības arī pēc vairākām intervijām paliek neskaidras, šāda nenoteiktība var turpināties arī uzsākot darbu.
Darba sludinājumā var būt minēts lielisks uzņēmums, pievilcīgs amats un papildu labumi, tomēr tavu ikdienas darbu ļoti būtiski ietekmēs tiešais vadītājs.
Tāpēc darba intervijā ir vērts noskaidrot arī tiešā vadītāja darba stilu. Kā parasti tiek sniegta atgriezeniskā saite? Cik bieži notiek individuālas pārrunas ar vadītāju? Cik patstāvīgi darbinieks drīkst pieņemt lēmumus? Kā vadītājs rīkojas, ja kaut kas neizdodas? Kādi cilvēki viņa komandā jūtas un strādā vislabāk?
Īpaši noderīgi ir lūgt minēt konkrētu piemēru. Jautājums “Kā parasti rīkojaties situācijā, kad darbinieks pieļauj kļūdu?” var sniegt vairāk informācijas nekā vispārīgs jautājums “Kāds vadītājs jūs esat?”.
Cilvēki prot aprakstīt ideālas situācijas, taču, stāstot par konkrētām situācijām, daudz labāk atklājas faktiskā vadības prakse.
Viens no vienkāršākajiem, bet vienlaikus informatīvākajiem jautājumiem ir: “Kāpēc šī vakance pašlaik ir atvērta?”
Iemesls var būt pilnīgi saprotams. Iepriekšējais darbinieks, iespējams, uzņēmumā ir pārgājis uz citu amatu, saņēmis labāku piedāvājumu citviet vai arī šī var būt pilnīgi jauna amata vieta.
Svarīgs ir ne tikai atbildes saturs, bet arī tas, cik atklāti darba devējs par šo jautājumu runā. Ja īsā laikā attiecīgajā amatā ir nomainījušies vairāki cilvēki vai atbilde ir ļoti izvairīga, ir vērts uzdot papildu jautājumus.
Apmaksātas sporta nodarbības, kopīgi pasākumi, bezmaksas ēdiens, veselības apdrošināšana vai ērts birojs var būt vērtīgas priekšrocības. Tomēr tās neatsver sliktu vadību, pastāvīgu pārslodzi vai neskaidras prasības.
Tāpēc pievērs uzmanību tam, par ko darba devējs runā vairāk – par to, ko darbinieks saņems, vai par to, kā uzņēmumā patiesībā tiek organizēts darbs.
Labas darba vides pazīmes mēdz būt mazāk iespaidīgas, piemēram:
Darba sludinājumā šie punkti var neizskatīties tik pievilcīgi kā garš papildu labumu saraksts, tomēr ikdienas apmierinātībai ar darbu tie var būt daudz nozīmīgāki.
Atlases process ir viena no pirmajām iespējām redzēt, kā uzņēmums darbojas realitātē.
Vai tiek ievērots jau iepriekš norunātais? Vai intervētāji ir sagatavojušies? Vai tev ir iespēja uzdot jautājumus? Vai komunikācija ir cieņpilna? Vai nākamie atlases soļi ir skaidri?
Viena novēloti nosūtīta e-pasta vēstule vēl ne vienmēr par kaut ko liecina. Taču, ja viss process ir haotisks, lēmumi pastāvīgi mainās un kandidāta laiks netiek cienīts, uztver to kā būtisku informāciju par situāciju uzņēmumā.
Īpaša uzmanība jāpievērš situācijām, kad atlases procesa laikā būtiski mainās darba pienākumi, atalgojums, darbavieta vai citi nosacījumi.
Intervijas parasti ir laiks, kad uzņēmums cenšas radīt kandidātam pēc iespējas labāku iespaidu. Ja problēmas ir redzamas jau šajā posmā, maz ticams, ka pēc darba attiecību sākšanas tās vienkārši izzudīs.
“Dinamiska darba vide” var nozīmēt aizraujošu organizāciju, kurā lēmumi tiek pieņemti ātri. Taču tā var nozīmēt arī nemitīgu problēmu risināšanu, hronisku darbinieku trūkumu vai neskaidri noteiktas prioritātes.
Tas pats attiecas uz tādiem jēdzieniem kā “elastība”, “stresa izturība” un “izaicinājumiem bagāts darbs”.
Nedomā klusi pie sevis, ko tas nozīmē. Jautā.
Piemēram:
“Kāda šajā uzņēmumā izskatās saspringta darba nedēļa?”
“Cik bieži darbiniekiem nākas strādāt virsstundas?”
“Kas notiek, ja vienlaikus jāizpilda pieci steidzami uzdevumi? Kurš nosaka, kurš no tiem ir prioritārs?”
Labā organizācijā augstas prasības ne vienmēr nozīmē haosu. Gluži pretēji – jo sarežģītāks un prasīgāks ir darbs, jo lielāka nozīme ir skaidrām prioritātēm, kvalitatīvai vadībai un pārdomātai darba organizācijai.
Frāze “Piedāvājam lieliskas izaugsmes iespējas” izklausās daudzsološi, taču ir vērts noskaidrot, ko tā nozīmē praksē.
Pajautā: “Vai varat minēt piemēru, kā šajā amatā bijis darbinieks uzņēmumā ir turpinājis profesionālo izaugsmi?”
Ja saņem konkrētu atbildi – piemēram, cilvēks sācis strādāt kā speciālists, pakāpeniski uzņēmies lielāku atbildību un vēlāk kļuvis par komandas vadītāju, tev ir apliecinājums, ka izaugsmes iespējas uzņēmumā ir reālas.
Ja par izaugsmi tiek runāts tikai vispārīgi, iespējams, tas drīzāk ir solījums.
Vienlaikus izaugsmei nav obligāti jānozīmē tikai paaugstinājums amatā. Laba darbavieta var sniegt iespēju apgūt jaunas prasmes, vadīt lielākus projektus, strādāt kopā ar pieredzējušiem speciālistiem vai uzņēmuma ietvaros pāriet uz citu darbības jomu.
Vispievilcīgākais darba piedāvājums var būt tas, kas rada vislielāko sajūsmu. Taču vislabākais piedāvājums parasti ir tas, kura gadījumā skaidri saproti, kam patiesībā saki “jā”.
Labam piedāvājumam nav jābūt ideālam. Ikvienā darbavietā nākas pieņemt kompromisus. Galvenais jautājums ir – vai šie kompromisi atbilst tavām prioritātēm?
Tāpēc pirms jauna darba pieņemšanas, palūkojies tālāk par amata nosaukumu, atalgojumu un labumu grozu. Noskaidro vairāk par vadītāju, komandu, darba slodzi, prasībām un izaugsmes iespējām. Pievērs uzmanību arī tam, kā uzņēmums pret tevi izturas vēl pirms darba līguma parakstīšanas.
Jo laba darba piedāvājuma svarīgākā pazīme nav tā, ka viss šķiet nevainojams.
Svarīgākais ir tas, ka tev ir pietiekami daudz informācijas, lai pieņemtu pārdomātu un sev piemērotu lēmumu.
