Pazemojoša, aizskaroša vai citādi nepieņemama attieksme darbā var izpausties dažādos veidos. Dažkārt tā var liecināt par mobingu, bet citos gadījumos – par diskrimināciju. Lai gan abas situācijas var šķist līdzīgas, atšķiras to pamats un izpausmes. Ko nozīmē katrs no šiem jēdzieniem, kādas ir to raksturīgākās pazīmes un kā mobingu atšķirt no diskriminācijas.
Diskriminācija darba vidē ir atšķirīga attieksme pret darbinieku vai kandidātu kādas personiskas pazīmes dēļ. Tā var būt saistīta, piemēram, ar personas dzimumu, vecumu, rasi, ādas krāsu, invaliditāti, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju vai citiem apstākļiem.
Latvijā spēkā esošais Darba likums paredz vienlīdzīgu tiesību principu un aizliedz nepamatoti atšķirīgu attieksmi gan darba attiecību dibināšanas laikā, gan visā nodarbinātības periodā.
Piemērs: Ja darba devējs norāda vakancē, ka “pretendenti, kas vecāki par 50 gadiem, netiek pieņemti darbā” vai intervijā saka, ka “sievietes par vienādu darbu saņems mazāku algu nekā vīrieši” - tā ir diskriminācija.
Mobings darba vietā ir ilgstoša vai atkārtota psiholoģiska ieteikmēšana darba vidē, kad viens vai vairāki kolēģi sistemātiski vēršas pret kādu darbinieku, tādejādi pasliktinot personas darba vidi un pašsajūtu. Ja šādu rīcību īsteno vadītājs vai darba devējs, to mēdz dēvēt par bosingu.
Piemērs: Ja kolēģis vai vadītājs regulāri pazemo darbinieku, ierobežo viņa iespējas, apšauba viņa profesionalitāti vai ilgstoši ignorē - tā var būt mobinga izpausme.
Lai gan diskriminācija un mobings var šķist līdzīgi abos gadījumos ir runa par netaisnīgu attieksmi darba vidē to būtība un iemesli atšķiras.
Diskriminācija ir nepamatoti atšķirīga attieksme pret darbinieku vai darba kandidātu kādas personiskas pazīmes vai cita apstākļa dēļ. Tas nozīmē, ka pret cilvēku izturas nelabvēlīgāk viņa dzimuma, vecuma, tautības, reliģiskās pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai cita iemesla dēļ. Piemēram, sieviete saņem zemāku atalgojumu nekā vīrietis par līdzvērtīgu darbu, vai kandidāts netiek pieņemts darbā, jo tiek uzskatīts par “pārāk jaunu” vai “pārāk vecu”. Šāda rīcība ir aizliegta ar likumu, un to regulē Darba likuma 7.pants.
Mobings, savukārt, ir ilgstoša vai atkārtota rīcība, kad viens vai vairāki kolēģi sistemātiski vēršas pret kādu darbinieku. Mobings var izpausties kā regulāra pazemošana, izsmiešana, ignorēšana, nepamatota kritika, darbinieka izslēgšana no komunikācijas vai darbam nepieciešamās informācijas slēpšana. Būtiska pazīme ir rīcības atkārtošanās vai turpināšanās ilgākā laikposmā.
Atšķirībā no diskriminācijas, mobings ne vienmēr ir skaidri definēts likumos, taču darba devējam ir pienākums nodrošināt drošu un psiholoģiski veselīgu darba vidi.
Viens konflikts vai strīds vēl nenozīmē mobingu tā ir ilgstoša un sistemātiska rīcība. Darba devējam ir pienākums nodrošināt, lai visi darbinieki būtu pasargāti gan no diskriminācijas, gan no mobinga. Savukārt darbiniekiem ir būtiski atpazīt šīs situācijas savlaicīgi, lai uz tām varētu reaģēt un novērst problēmu, pirms tā kļūst nopietnāka.
