Uzsākot strādāt jaunā vietā, darbiniekam bieži vien tiek noteikts pārbaudes laiks, lai gan dažkārt darbu var uzsākt arī bez pārbaudes laika. Šajā rakstā mēs apskatām dažādas ar pārbaudes laiku saistītas nianses un esam apkopojuši atbildes uz populārākajiem jautājumiem par pārbaudes laiku.
Saskaņā ar darba likuma 46. pantu “Pārbaudes noteikšana”, darba devējs, noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst pienākumu veikšanai. Pārbaudes laiks ir iespēja arī darbiniekam labāk iepazīt jauno darba vietu un izlemt, vai veicamais darbs un darba apstākļi ir piemēroti.
Nē, tas nav obligāti. Ja darba līgumā nav norādīts, ka darbiniekam tiek noteikts pārbaudes laiks, tas nozīmē, ka līgums ir noslēgts bez pārbaudes laika. Svarīgi atcerēties - ja pārbaudes laiks tomēr tiek noteikts, šī informācija ir obligāti jāiekļauj darba līgumā. Pārbaudes laiku, kā to nosaka darba likums, nedrīkst noteikt personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.
Atbilstoši darba likuma 46. pantam, pārbaudes laika maksimālais termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Turklāt pārbaudes laiku var noteikt tikai darba līguma parakstīšanas dienā un ne brīdi vēlāk. Pārbaudes laiks sākas dienā, kad darbinieks sāk pildīt darba pienākumus.
Turpretī minimālais pārbaudes laika termiņš nav noteikts, tas var būt, piemēram, dažas dienas vai dažas nedēļas. Pārbaudes laiku nedrīkst atkārtoti pagarināt, taču to drīkst pārtraukt pirms paredzētā termiņa, darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienojoties un noslēdzot līgumu bez pārbaudes laika.
Pārbaudes laikā netiek ieskaitīts pārejošas darbnespējas laiks un cits laiks, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Pēterim ir noteikts trīs mēnešu pārbaudes laiks. Pēteris ir nostrādājis jaunajā darbā vienu mēnesi, taču, brīvajā laikā atpūšoties, gūst traumu un uz mēnesi saņem darbnespējas lapu. Pēc mēneša atgriežoties darbā, Pēterim vēl viens mēnesis būs jānostrādā kā pārbaudes laiks.
Darba likuma 47. pantā norādīts, ka “pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš.” Jāpatur prātā, ka tās ir kalendārās, nevis darba dienas, tādēļ, uzteicot darba līgumu, darbiniekam jānostrādā attiecīgā diena, kurā līgums uzteikts, un vēl divas dienas.
Judīte uzsaka darba devējam līgumu savā pārbaudes laikā. Uzteikuma diena ir otrdiena, tātad, Judītei ir jānostrādā otrdiena un viņas pēdējā darba diena būs ceturtdiena.
Ja darba līgumu uzsaka piektdienā, un sestdiena, svētdiena ir brīvas, uzteikuma termiņa aprēķināšanu veic saskaņā ar Darba likuma 16.pantā iekļautajiem termiņu aprēķināšanas nosacījumiem, proti, “ja termiņš izbeidzas nedēļas atpūtas dienā vai svētku dienā, par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākamā darbdiena”.
Darba devējs uzteica Ingaram darba līgumu piektdienā. Sestdiena un svētdiena ir brīvdienas. Ingaram jānostrādā piektdiena un viņa pēdējā darba diena jeb atlaišanas diena būs pirmdiena.
Saistībā ar uzteikumu pārbaudes laikā, jāatceras vēl kāda nianse: jebkura no pusēm var uzteikt darbu arī pēdējā pārbaudes laika dienā, jo darba uzteikšana ir iespējama visā pārbaudes laika termiņā.
Nē, ne darba devējam, ne darbiniekam, uzteicot darba līgumu, nav obligāti jānorāda uzteikuma iemesls.
Darba likuma 47. pantā norādīts: “Ja nolīgtais pārbaudes termiņš ir beidzies un darbinieks turpina veikt darbu, atzīstams, ka viņš pārbaudi ir izturējis.” Tātad, ja pārbaudes laika ietvaros neviena no pusēm nav uzteikusi līgumu, tad var uzskatīt, ka pārbaudes laiks ir beidzies. Ērtības labad jau slēdzot darba līgumu ir ieteicams norādīt konkrētu datumu, kas kalpos kā pārbaudes laika termiņa beigas.
Raksta veidošanā ir izmantota informācija no lvportals.lv un likumi.lv.
