Darbs vairākās darba vietās: dzīves likums vai nodevība
Pastāv viedoklis, ka strādāšana vairākās darba vietās nav saistīta ar vēlmi vairāk nopelnīt – šādā veidā cilvēki cenšas nodrošināties pret šodienas nestabilo darba tirgu. Darbinieki, kuriem ir vairāki ienākumu avoti, šādā veidā cenšas minimalizēt riskus, jo, ja vienā darba vietā kaut kas nesanāks, vienmēr var paļauties uz citu darba vietu.
Viens ienākumu avots – labi, divi vai vēl vairāk – vēl labāk. Apmēram tā domā cilvēki, kuri pamatdarbā strādā vienā kompānijā, bet papildus – citās. Pastāv dažādi varianti un darbu savienošanas iespējas:
› Vienreizējie pasūtījumi – piemēram, dažreiz pasniegt angļu valodu, iztulkot kādu grāmatu vai uzrakstīt rakstu saņemot par to honorāru;
› Regulāra piepelnīšanās – tā notiek regulāri, no pamatdarba brīvajā laikā, dažkārt arī brīvdienās un svētku dienās;
› Amatu savienošana – darbi dažādās vietās tiek sadalīti pa konkrētajām dienām: piemēram, pirmajā nedēļas pusē tiek strādāts vienā darba vietā, otrajā – jau citā; vai arī rīti tiek veltīti vienam darbam, bet pēcpusdienas – citam;
› Darbs ārštatā – paralēli pamatdarbam pastāvīgi, uz līguma pamata tiek piestrādāts kādā citā darba vietā. Visbiežāk šādā veidā strādā žurnālisti.
Pamatojoties uz Latvijas likumdošanas normatīvajiem aktiem, darbiniekam ir iespēja noslēgt līgumus ar vairākiem darba devējiem, ja kolektīvajā līgumā nav noteikts savādāk.
Prakse rāda, ka darba devēji pret darbiniekiem ir mazāk lojāli nekā likumdošana. Darba devēji uzskata, ka tie, kas apvieno vairākas darba vietas ir:
› Mazāk atkarīgi no kompānijas – papildus ienākumi ir līdzvērtīgi pamatalgai, taču pienākumi var būt patīkamāki;
› Nepietiekami lojāli pret darba devēju – ir iespēja, ka konkurenti šim ārštata darbiniekam piedāvās tādu līgumu, no kura viņš nevarēs atteikties;
› Nav ieinteresēti karjeras veidošanā – šādus darbinieku interesē horizontāla, nevis vertikāla izaugsme, taču vadītāji uzskata savādāk;
› Nav motivēts strādāt "uz pilnu klapi" – bonusus un citus motivācijas instrumentus var nopelnīt citur;
› Ir vairāk neatkarīgi darbojoties – patstāvības pluss no darba devēja viedokļa ir tikai darbinieka sociālie tīkli, kurus var izmantot darbam.
Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlās strādāt vairākās vietās, ir:
› Vissvarīgākais, protams, ir papildus ienākumu gūšana;
› Pāri plūstošā enerģija un nepieciešamība darboties;
› Pārāk vāja kontrole no darba devēja puses;
› Morāla gandarījuma neesamība pamatdarbā.
Īpaša uzmanība jāpievērš tā sauktajam "kreisajam" darbam. No darbu savienošanas tā atšķiras ar to, ka darbinieks pilda citas kompānijas uzdevumus, atrodoties pamatdarbā un izmantojot organizācijas resursus personīgo ienākumu gūšanai. Protams, ja darba devējs un darbinieks var atrisināt šo jautājumu saprātīgi un abām pusēm izdevīgi, arī "kreisais darbs" var kļūt par motivāciju aktīvāk un efektīvāk strādāt pamata darba vietā.
